Zemes attīstības gaitā daba ir radījusi vērtīgu minerālu – ceolītu. Tas ir iezis ar īpašām fizikālajām īpašībām, pateicoties kurām cilvēkiem ir radušās jaunas iespējas dažādās cilvēka darbības jomās.
Rašanās
Vairāku gadu miljonu laikā augstas temperatūras un augsta spiediena ietekmē vulkānisko pelnu nogulumslāņos norisinājās fizikālas un ķīmiskas izmaiņas, kas nodrošināja heterogēnas ceolītu grupas rašanos. Visizplatītākais no ceolītu grupas minerāliem ir klinoptilolīts.
Struktūra
Klinoptilolīta struktūra jeb kristāliskais režģis sastāv no silīcija tetraedriem (SiO4)4-, ko savā starpā savieno skābekļa atomi. Turklāt daļa no silīcija atomiem aizstāta ar alumīnija atomiem (AlO4)5-.
Ceolīta telpiskā konstrukcija atšķiras ar ievērojamu poru daudzumu, kas, savā starpā savienojoties, veido kanālus, kuros tiek noturēti metālu katjoni vai ūdens molekulas. Kopējais šo poru apjoms ir 24–32 % no minerāla apjoma.
Izmantošana
Dabīgā ceolīta izmantošana aizsākās pagājušā gadsimta 50-ajos gados, kad šī dabiskā materiāla īpašības pirmoreiz tika detalizēti izpētītas. Vispirms Japānā un ASV, bet pēc tam arī Eiropas valstīs sākās dabīgā ceolīta rūpnieciskā ieguve un izmantošana.
Mūsdienās klinoptilolītu aktīvi izmanto daudzās cilvēka darbības jomās – lauksaimniecībā, lopkopībā, būvniecībā, apkārtējās vides aizsardzībā, ūdens attīrīšanas un sadegšanas produktu attīrīšanas procesos, kā arī citās nozarēs, kuru skaits pastāvīgi pieaug.
Šobrīd ir zināmas aptuveni 1000 atradnes, kurās iegūst 42 ceolīta veidus, vairāk nekā 40 pasaules valstīs. Rūpnieciskajās kategorijās apzinātie krājumi veido vairāk nekā 1,804 miljardus tonnu, iespējamie ceolīta resursi veido vairāk nekā 4 miljardus tonnu.